Lai arī novēloti, taču barotavu konkurss ir noslēdzies 31.martā, un rezultāti liecina par jaunu individuāli novēroto sugu skaita rekordu- 32! Apsveicam rekordistus – Tīliku ģimeni!
“Putni pie barotavām” konkursa rezultāti pa gadiem: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1KOWh9o6J4Vjh7MgUYgUROOOFskN-ULxMrNSVp3Cw3ZQ/edit?usp=sharing
Liels paldies visiem konkursa dalībniekiem: Lilijai Jansonei, Zvaigžņu ģimenei, Līgai Eglītei, Miķelim Zalānam, Jurim Zalānam un Tīliku ģimenei!
Interesantākā foto kategorijā par uzvarētāju balsojumā tika noskaidrots Jāņa Krūmiņa- Zvaigznes foto:
Visu iesūtīto foto galerija: https://drive.google.com/drive/folders/1G4I6RXwxIp0ADelEZD4pXw3sHMb7o70f?usp=sharing
Nobeigumā ieskatīsimies Tīliku ģimenes putnu barotavas ikdienā, ko iesūtījis Oļģerts Tīliks.
Pamanītie ciemiņi pe barotavas. ( 2022.g.8. marts)
Ir agrs otrdienas rīts. Pulkstenis vienaldzīgi tikšķ un rāda 7-20. Aiz loga -3 grādi pēc Celzija skalas. Ziema negrib atkāpties. Ir drēgns, jo reizēm uzpūš ziemelis. Pirmais pie barotavas pielec Sīļa kungs, jo bija kādu laiku, apkārtni vērodams, jau sēdējis ķirsī. Raugoties putnā, kurš, knābī pagrābis maizes drupaču, to steidzīgi cenšas norīt, nāk prātā teika par Dievu, kurš, Putnu pasauli krāsodams, par sīli bija piemirsis. Lai sīlis uz Meistaru neturētu ļaunu prātu, tad nu viņam tika viss, kas bija krāsu podos palicis pāri. Pa ķirša zariem nemierīgas lidinās Lielās zīlītes, kuras tautā mēdz arī saukt par Speķa zīlītēm. Viņas zina, kāds spēks ir Sīļa knābim, tādēļ ietur distanci. Tiklīdz Sīlis, sagrābis knābī vairākus maizes gabaliņus, lai nestu uz savām Nebalto dienu glabātuvēm aizlido, kad dzeltenais zīlīšu bariņš iespurdz barotavā. Viņām vairāk interesē saulespuķu sēkliņas, bet ir dažas, kuras arī maizes drupačas nesmādē. Un, kur tad bez Lauku zvirbuļiem, kuri gan vairāk darbojas pa pašu barotavu, maizes drupačas ēzdami. Zīlītes gan parasti, ēdamo knābī paķērušas, ienirst ķirša zaru mudžekli. Nav labākas paslēptuves no Zvirbuļu vanadziņa, kurš reizēm uzrodas izsalkumu remdināt. Pulkstenis dara savu darbu un jau ir 7-50. Ieradies Kanādas policista mundiera krasā tērpies Svilpja kungs,kurš izskatās pēc sarkana gumijas baloniņa. Viņš arī ieņem savu vietu barotavas stūrī. Savu tiesu steidz no izkārtā speķa noknābāt Žagata, kuru pievilinājusi aktīvā brokastotāju kustība. Pulkstenis jau rāda 8-15. Kur notiek ēšana, tur kaut kas nokrīt sniegā. To ir pamanījis Zaļžubīšu bariņš, kurš aktīvi steidz neaizlaist postā labu ēdamo. Pa to laiku ēdāju pulkam piebiedrojusies arī Zilzīlīšu mamma. Pulkstenis jau rada 8-40. Un tur jau lido arī Svilpja kundze. Dāmām jau tā pucēšanās ir goda lieta. Bet Svilpja kunga uniforma tomēr izskatās krietni krāšņāka par Svlpja kundzes pelēcīgi brūno štāti. Lai nu kā, bet ciešāk binoklī paveroties, Lauku zvirbuļu bariņā ir parādījies viens “Pilsētnieks”! Kā jau Pilsētas zvirbuļa kungam pieklājas,vaigi ir nomazgāti. Lauku zvirbulim gan vaigi ir nosmulēti. Pulkstenis rāda 8-50. Diena iesilst. Pie Zaļžubītēm jau paspējusi nolaisties Ķeģa dāma. Kompānija paliek kompānija un bariņā drošāk, jo pa reizei kāds kaķis arī var uzrasties. Tikmēr arī Dzilnītis , pa ķirša stumbru ar galvu uz leju rāpdamies, paspēj no barotavas paķert kādu ēdmaņu. Dzilnītis Latvijā ir vienīgais putniņš, kurš pa koka stumbru var rāpot visos virzienos; arī ar galvu uz leju! Ir atskanējis trauksmes signāls un vaininiece izrādās Pelēkā vārna, kura nepalaidīs garām izdevību ieknābties citā speķa gabalīnā, kurš arī ir iekārts kādā no vecā ķirša zariem. Pulkstenis rāda 9-00 un, kā norunājušas, barīņam piebiedrojas Kaņepīša un Ķivuļa dāmas. Kokā ielidojusi Purva zīlīte un steidz pie barotavas. Arī Pelēkā zīlīte cenšas neatpalikt no “uzklātā galda”. Ir pagājusi puse stundas (9-30) kad cēli pielido Dižraibā dzeņa pāris. Katrs no savas puses, itkā nekā kopīga. Viņus vairāk interesē speķa gabali, jo Pelēkā vārna ar Žagatu jau devušies aplūkot, kas ēdams kaimiņos. Arī tur par putniem ziemā tiek domāts. Ir vairāku stundu pauze putnu aktivitāšu novērošanā, jo arī cilvēkam ir jāstrādā un bez ēšanas arī nevar iztikt. Bet, atsākot vērošanu, (Pl.14-45), tiek pamanīts rets viesis pe barotavas – Baltmuguras dzeņa puika. Arī nesmādē speķa gabalu. Pēc kāda laika (Pl.15-20) zem ķirša Dzeltenās stērstes tēkalē un atrod vēl ko noderīgu savām guziņām. Pametot skatu augstāk, pamanīts tiek arī Vidējais dzenis ar savu sarkano dzelzceļa dispečera cepuri. Protams, ka tiek knābāts speķa gabaliņš. Ziemas laikā taukvielas dod lielu enerģiju. Ir atkal cilvēkam jāstrādā un ielūkošanās putnu pasaules turpmākajos notikumos tiek atlikta uz citu dienu. Dienas ritumā tika pamanītas 19 sugas.
cesuputnugrupa.wordpress.com 