Putni pie barotavām 2020/21
Konkursa “Putni pie barotavām” 2019./20. rezultāti
Pagājusī ziemas sezona bija ziemai neraksturīgi silta, gandrīz bez sala, kad putnu piebarošana un piedalīšanās barotavu konkursā šķita lieka un putniem nevajadzīga darbība. Taču dabas mīlestība un ierastā putnu piebarošanas disciplīna, varbūt arī sacensību gars nav mazinājis piecu mūsu ilggadējo barotavu konkursa dalībnieku interesi. Ir sasniegts individuālā novērotāja rekords – 26 sugas, ar kuru var lepoties divi dalībnieki!
Liels paldies konkursa dalībniekiem – Tīliku ģimenei, Viesturam Tropam, Lilijai Jansonei, Kleperu ģimenei un Dreibantu ģimenei!
Ar prieku paziņojam, ka: putnu sugu saraksta kategorijā ar neizšķirtu rezultātu, novērotām 26 sugām, ir uzvarējušas Kleperu ģimene un Tīliku ģimene!
Interesantākā foto kategorijā pēc Cēsu putnu grupas biedru ekspresaptaujas sanācis neizšķirts rezultāts 1. vietai- A. Klepers ar cekulzīlītes foto un V. Trops “Iztika sev un kaimiņam”.
Kopš konkursa cikliskās norises sākuma 2014./15. g. vērojams, ka individuālais novēroto sugu skaits pieaug, arī šogad tas palielinājies par vienu sugu (26) salīdzinot ar iepriekšējo gadu (25). Kopējais dalībnieku novēroto sugu skaits palicis nemainīgs salīdzinot ar iepriekšējo gadu (38). Vai tas būs konkursā maksimālais novērojamo sugu skaits? Turpināsim vērot!
Buklets “Mans pirmais putnu noteicējs”
LOB kapacitātes stiprināšanas projekta ietvaros ir sagatavots īpašs materiāls bērniem un jauniešiem – buklets “Mans pirmais putnu noteicējs” (Saglabā, izdrukā un lieto!) Bukletā iekļautas 20 izplatītākās putnu sugas Latvijā ar informāciju, kā tās atpazīt dabā, un interesantiem faktiem par sugām. Buklets ir pieejams drukātā formātā LOB birojā, tas tiks izmantots arī LOB pasākumos un viesojoties skolās. Materiālus izstrādāja māksliniece Līga Zīle Balode.
Buklets pieejams PDF formātā, ielādējams A6 izmērā no failiem.lv šeit.
Konkurss “Putni pie barotavas” 2019./2020.
Ar prieku paziņojam, ka 2019./2020.g. ziemas sezonas konkurss sākas rīt, 01.11.2019.!
Konkursa kategorijas šogad:
- Garākais sugu saraksts
- Interesantākais foto (ar nosaukumu vai nelielu aprakstu)
-
Interesantākais skolēnu vai pirmsskolēnu zīmētais komikss par putniem ziemā.
Konkursa beigu datums 31.03.2020., rezultātu iesūtīšanas laiks līdz 05.04.2020.
Vēl ir iespējams savā barotavā pievilināt kādu žubīti, kas vēlāk var arī neatlidot ne reizi:)
Ne spalvas!
Nice to meet you!
Kā izveidot vietējo grupu savā rajonā?
Šī būs īsa pamācība, kā izveidot vietējo interešu grupu balstoties mūsu pašu pieredzē veidojot Latvijas Ornitoloģijas biedrības vietējo Cēsu grupu.
- Izlemt pāris cilvēku lokā par grupas dibināšanas nepieciešamību un mērķi. Mūsu gadījumā tas notika ģimenes lokā, un no LOB (mātes organizācijas) nāca aicinājums tādu veidot. Tas bija salīdzinoši viegli, dibinājām vietējo grupu vadoties pēc LOB vietējo grupas rokasgrāmatas, praktiski vienreiz gadā nākas atskaitīties LOBam par padarītajiem darbiem, ienākumi un izdevumi tiek sakārtoti sadarbībā ar LOB grāmatvedi.
- Izdomāt veidu, kā tiks piesaistīti interesenti-grupas biedri. Nodibinājām grupu 2014.gada rudenī un jau dibināšanas kopsapulcē tapa skaidrs, ka potenciālo biedru loks ir visai šaurs, tāpēc sākām meklēt paši, kam mūsu apkārtnē patīk vērot putnus. Iepazināmies ar Sandi un uzaicinājām pievienoties grupai. Neilgi pēc dibināšanas izsludinājām barotavu konkursu “Putni pie barotavām”, kura dalībnieki janvārī un februārī tika aicināti pievienoties ziemojošo ūdensputnu uzskaitei Cēsīs un ūdensstrazdu ekspedīcijai Līgatnē. Tā iepazināmies ar Ilzi un Aināru. Visi minētie cilvēki veido Cēsu grupas kodolu. Tā kā mūsu grupas biedru piesaistes disciplīna ir raksturojama kā ekstensīva, intensīvi neaģitējam, taču vienmēr laipni gaidām jaunus biedrus pievienojamies mūsu grupai.
- Vienoties par sev pieņemamu aktivitāšu ciklu. Mūsu cikla garums ir viens gads, kura laikā esam apņēmušies organizēt: Cēsu rajona barotavu konkursu (novembris-marts), pavasara putnu dienu ekskursiju aprīlī, rudens putnu dienu ekskursiju oktobrī un Cekulzīlītes kausa izcīņu (tekošā gada ietvaros) un, protams, biedru kopsapulci Jaungada noskaņās. Pārējie pasākumi kā ūdensstrazdu ekspedīcija, bišu dzeņu ekskursija, pavasara un rudens putnošanas izbraucieni, piedalīšanās festivālos, muzeju naktī utmldz., laivu braucieni, galda tenisa vakari “Ūdensstrazdos” tiek organizēti pēc pašu vēlmēm. Galvenais, lai neveidojas nospiedoša pienākuma apziņa, jo mūs taču vieno patīkama nodarbe, vai ne tā?
Pavasara putnu dienu ekskursija Līgatnes dabas takās 2017. gadā. Foto: Agnese Gaile
Konkursa “Putni pie barotavām” 2018./19. rezultāti
Liels paldies konkursa dalībniekiem – Tīliku ģimenei, Līgai Eglītei, Lilijai Jansonei, Kleperu ģimenei, Valdim Zariņam, Dreibantu ģimenei, Viesturam Tropam un Augšlīgatnes jaunās sākumskolas 1.klases komandai.
Konkurss šogad norisinājās 3 kategorijās: putnu sugu saraksts, interesantākais foto vai zīmējums un interesantākais stāsts. Konkursā kopā piedalījās deviņi dalībnieki. Ar prieku paziņojam, ka putnu sugu saraksta kategorijā ir uzvarējusi Tīliku ģimene ar 25 novērotām sugām!
Interesantākā foto vai zīmējuma kategorijā: Viesturs Trops
Interesantākā stāsta kategorijā:
Līga Eglīte ar stāstu “Ko tu gudram padarīsi, jeb stāsts par vārnām”.
Manā ciematā vārnu bariņš uzradās pirms apmēram sešiem gadiem. Toziem dzelzceļnieka vecais suns bija nolēmis atstāt šo pasauli, bet, necik tālu netikdams, palika guļam netālu no sliedēm. Uz apstāvēšanu ieradās sešas vārnas, lai kopā ar zīlītēm nokoptu vietu.
Suns apēsts, bet vārnas pavasarī prom nedevās, tusēja priežu pudurī netālu no ciemata, trobelēja mazos putniņus, apsekoja tuvējās miskastes un ik pa laikam atsūtīja kādu pārstāvi izlūkos – vai ir kādi jaunumi? Nekā… Priežu pudurim blakus dzīvojošajam medniekam vārnas ātri vien „sakrita uz nerviem”. Ko gan citu var izdomāt vīrs, kam mājā plinte? Tak jau pablīkšķināt, cerot, ka putniem troksnis nepatīk. Bet vārnām laikam viena alga.
Pagājušajā gadā kaimiņa kaķis plānoja pārcelties uz labāku dzīvi „Debesu dārzos”. Puspliks un pusakls, ik pa laikam pārnāca no kaut kurienes, kaut ko iegrauza un devās tālāk. Vārnas bija pamanījušas kaķa barības trauku pie ārdurvīm un skola rokā! Lai gan kaimiņš bija strikti pārliecināts, ka runcis „ēd kā uz galu, bļodu līdzņemdams”, patiesībā vārnas naski iztukšoja trauku un, savā starpā cīnīdamās, plastmasas tondzeli ar uzrakstu „Marinēti kāposti” aiznesa labi tālu dārzā. Gada beigās kaķis „aizceļoja”, bet vārnas ātri atrada nākošo barotavu. Ar kaķbarību labi noēdušās un bariņš pāris gados pieaudzis divtik. Katru rītu tika izsūtīti ziņneši un novērotāji, koordinātes nopeilētas un gatavs! Tālu nav jālido, ja blakus mājā ik rītu mazā gaismiņā veras durvis un uz dārza galu aizsoļo „vīrs ar spainīti”. Aiz ābelēm un jāņogulājiem pie sētas ieriktēta komposta kaudze, kur uz rudens lapām un dārza lakstiem krājās mizas un čužas no virtuves. Vārnām liela izvēle te nesanāca – veģetārā virtuve rītā, pusdienā, vakarā, tikai retumis starp ābolu serdēm, dārzeņu un citrusu mizām, kafijas biezumiem un tējas krikumiem pagadījās i vistu kauliņi, i zivs galva. Vienalga, nepārtraukta ballīte ar kartupeļa mizas serpentīnu knābī!
Nekas nav mūžīgs. Arī bezmaksas virtuve, pat ja tā ir veģetārā. „Vīrs ar spainīti” bija nolēmis vairs nebrist pa dziļo sniegu līdz dārza galam un mizas noglabāt toverī pie mājas. Vāks virsū un ne ziņas, ne miņas. Vārnas neizpratnē lidinājās pāri ciematam, vērojot svarīgo dārza stūri. Nekā… Pagāja nedēļa, cītīgi pa stundai dežūrējot liepas galotnē. Nav un nav. Dežūru laiks saīsinājās, līdz īsiem kontroles pārlidojumiem. Kur palika ēdnīca? Krīze? Bankrots? Tautas paruna vēsta, ka „Velns aiz bada pat mušas ēd”. Vārnas, pa miestu sirodamas, noprovēja i cigarešu galus, i veļas knaģus pie striķa, izcilāja aizmirstas bērnu rotaļlietas, maisiņus un plastmasas puķupodus, uzklupa zupas katlam, kas iznests uz lieveņa dzesēties. Visiem ciemata un apkārtnes suņiem uz barošanas laiku bija jāļauj vārnām saņemt pienākošos desmito tiesu. Savukārt žagatām un sīļiem nebija ļauts tuvoties, kur nu vēl mēģināt tikt pie „virtuves” abonementa.
Februāra beigās, kad sniegs nokusa, ciemata vecie ļaudis atkal devās ierastajos maršrutos uz savām komposta kaudzēm. Te vienā, te otrā dārzā uzradās bezmaksas bufete „Vārnu prieks” un visas divpadsmit pelēksvērces, jautri ķērkdamas, pārvietojās tur, kur svaigāks un bagātīgāks pievedums jeb pienesums.
Pagāja marts un vārnām citas rūpes, ne vairs pa koku galiem ciemata sadzīvi vaktēt – ligzdas jātaisa, olas jādēj. Uz laiku iestājās miers.
Specbalvu par putnu komiksiem un pašdomātiem jokiem ieguvusi Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas 1.klases komanda.
Visas konkursam atsūtītās fotogrāfijas un zīmējumi aplūkojami Galerijā.
Kopā 2018./19. gada ziemas sezonā esam novērojuši rekordskaitu – 38 sugas, kas ir par vienu vairāk nekā iepriekšējā sezonā, turklāt arī ir sasniegts jauns individuālais novērojumu rekords – 25 sugas.
.
Putnu dienas 2019
Putnu dienu 2019 ietvaros aicinām uz putnu klausīšanās pastaigu Līgatnes dabas takās sestdien, 6. aprīlī.
Tikšanās 9:00 stāvlaukumā pie Līgatnes dabas taku galvenās ieejas. Pastaigu vadīs Mārtiņš Platacis.
Nepieciešams laikapstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi. Pēc vēlēšanās var paņemt līdzi otrās brokastis, tālskati vai fotoaparātu.
Sīkāka informācija un neobligātā pieteikšanās pa tālr. 26857059
Pastaigu noslēgsim dabas taku mājā “Pauguri”, kur norisināsies putnu būrīšu gatavošanas darbnīca. To vadīs Dabas Aizsardzības pārvaldes cilvēki (šeit būs nepieciešama Līgatnes dabas taku ieejas biļete).
Konkurss “Putni pie barotavas”
Maketēja: Ilze Bojāre
KONKURSA NOLIKUMS
Dalībnieki: Visi, kam putnu barotava atrodas Cēsu bijušā rajona robežās.
Sacenšamies 3 kategorijās:
- Kurš pie barotavas spēs pievilināt un novērot visvairāk putnu sugu
- Visinteresantākais attēls vai zīmējums, fotogrāfija
- Visinteresantākais stāsts
Konkursa norises periods: 01.11.2018. – 31.03.2019.
Datus iesūtīt: līdz 05.04.2019. pa e-pastu: agnesei.gailei@gmail.com vai nodot personīgi, pirms tam sazinoties pa tālr. 26857059
Balvas: dāvanas no SIA “Motacilla” un veselīgu produktu veikala Cēsīs “Ķimene”
Par putnu barošanu ziemā: http://www.lob.lv/lv/putnu_barosana_ziema.php
Ja ir grūtības noteikt putnu sugu, mēģiniet putnu nofotografēt un atsūtīt foto pa e-pastu: agnesei.gailei@gmail.com, vai mēģiniet atrast atbilstošo sugu šeit: http://www.putni.lv/.
Norādījumi:
Putnu jānosaka līdz sugai, piemēram: nevis tikai zīlīte, bet lielā zīlīte vai zilzīlīte utmldz., nevis zvirbulis, bet mājas zvirbulis vai lauku zvirbulis. Sugas, kurām pieļaujama neprecizitāte, ir:
1) purva zīlīte un pelēkā zīlīte, ja tās nav iespējams atšķirt, tad izvēlas vienu, ko pieraksta – purva vai pelēko, taču vēlams putnu nofotografēt un atsūtīt foto: agnesei.gailei@gmail.com, palīdzēsim noteikt precīzi;
2) parastais ķeģis un gaišais ķeģis, ja tos nav iespējams atšķirt, tad pieraksta parasto ķeģi, taču vēlams putnu nofotografēt un atsūtīt foto: agnesei.gailei@gmail.com, palīdzēsim noteikt precīzi. Gaišais ķeģis ir rets viesis, kurš ir novērots arī Cēsīs..
Sarakstam ir pieskaitāmi putni, kas faktiski pašā barotavā neatrodas, taču izmanto barotavas apkārtni, lai barotos un uzturētos. Piemēram, zvirbuļvanags, kas barojas ar putniem barotavas apkārtnē, un mizložņa, kas atrodas kokā pie barotavas, bet barotavā faktiski nebarojas, ir pieskaitāmi sarakstam. Taču debesīs lidojošas pelēkās vārnas un meža pīles nebūtu pieskaitāmas šim sarakstam.
Piemērs, kā uzskaite notiek “Ūdensstrazdu” barotavā, Līgatnes pagastā: https://cesuputnugrupa.wordpress.com/udensstrazdu-putnu-barotava-201415/
Svarīgi: Ja putnus sākat barot pirmo gadu, jāatceras, ka barība jāieber barotavā regulāri (katru dienu), arī brīvdienās un brīvlaikos (skolu un pirmmskolu barotavās), jo putni ar to rēķinās. Īpašu uzmanību barības daudzumam jāpievērš stipra sala, puteņa laikā.
Par novērojumu saglabāšanu: Savu novēroto putnu sarakstu ar novērojuma datumu un putnu skaitu vēlams saglabāt, jo to ir iespējams ievadīt kopējā datu bāzē par Latvijas dabu : dabasdati.lv., kur sākotnēji ir jāreģistrējas kā lietotājam. Dabasdati.lv platforma ir lieliska iespēja jebkuram dabas vērotājam piereģistrēt savus vērojumus (ne tikai putnu), dalīties ar tiem, iegūt informāciju par savu novērojumu no dabas ekspertiem, kas palīdzēs noteikt nezināmo, kā arī redzēt citu dabas vērotāju novērojumus, iegūt informāciju par retiem novērojumiem, piedalīties ar dabu saistītās akcijās un konkursos.
Eiropas putnu vērošanas dienas 2018. 6-7. oktobrī
Aicinām vērot putnus sestdien, 6.oktobrī divos LOB Vietējās Cēsu grupas organizētos pasākumos:
1. Putnu vērošanas braucienā ar autobusu bijušā Cēsu rajona teritorijā (maršruts tiks precizēts), lai apzinātu rudenī migrējošo zosu un dzērvju atpūtas vietas, kā arī vērotu putnus zināmās uzturēšanās vietās.
Tikšanās plkst. 9.00 Cēsīs, Uzvaras bulvārī 22, stāvlaukumā pie jaunā tirgus.
Nepieciešams laika apstākļiem atbilstošs apģērbs, pusdienas un, ja ir, binoklis.
Ekskursiju vadīs Mārtiņš Platacis.
Vietu skaits ierobežots (30), pieteikšanās pa tel. (rakstot īsziņu): 26857059 vai agnesei.gailei@gmail.com.
2. Aicinām vērot Sudas purvā nakšņojošos putnus no Ratnieku ezera laipas, Līgatnes pag.
Tikšanās plkst. 18:00 pie Ratnieku ezera laipas (http://www.putnudienas.lv/…/sudas-purva-naksnotaju-sagaidi…/)
Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, kurināsim arī ugunskuru. Nepieciešams laika apstākļiem atbilstošs apģērbs, silta tēja, cepamlietas ugunskuram (pēc pašu vēlēšanās) un, ja ir, binoklis.
Vērošanu vadīs Mārtiņš Platacis.
Pieteikšanās pasākumam nav obligāta, bet vēlama.
Pieteikšanās pa tel. (rakstot īsziņu): 26857059 vai agnesei.gailei@gmail.com.
Konkursa Putni pie barotavām 2017./18. rezultāti
Paldies konkursa dalībniekiem – Līgai Eglītei, Dacei Rukšānei, Lilijai Jansonei, Kleperu ģimenei, Valdim Zariņam, Dreibantu ģimenei, Lolitai Petkēvičai, Sergejam Bušujevam, Viesturam Tropam, Sandim Laimem un Annai Dambītei!
Konkurss šogad norisinājās 3 kategorijās: putnu sugu saraksts, interesantākais foto un interesantākais stāsts. Konkursā kopā piedalījās 12 (!) dalībnieki. Ar prieku paziņojam, ka putnu sugu saraksta kategorijā ir uzvarējusi Dreibantu ģimene ar 24 novērotām sugām!
Interesantākā foto kategorijā : Andris Klepers
specbalvu no LOB saņems Viesturs Trops, Sergejs Bušujevs un Lolita Petkēviča.
Interesantākā stāsta kategorijā uzvarējusi Līga Eglīte no Priekuļu pagasta ar stāstu “Zīlītes fotomedības”:
“Janvāra sākumā putnu barotavas raibo saimi papildina dīvaina zīlīte. Sīka, strupa,
krāsu kombinācijas gandrīz kā lielajai zīlei – dzeltens ar melnu un baltiem vaidziņiem,
taču pāri pakausim balta svītra. Dzeltenais krāsojums blāvāks, vaidziņu baltais
laukums neregulārs, kā saķēpāts, pāri vēderiņam nav melnās svītras – it kā putniņš
būtu izsprucis no „Lielā Mākslinieka” rokām nepabeigts un neizkrāsots līdz galam.
Hibrīds, dabas kļūda? Varbūt galvas trauma un spalva nav ataugusi kā nākas? Vēl
viena pazīme – ik pa laikam sasliets cekuls. Putnu grāmatā, ko izmantoju
novērojumiem, neviens zīlīšu foto tā īsti neatbilst. Vismaz balto svītru pāri pakausim
bildēs tik izteikti neredz.
Neparastā viešņa iesākumā tramīga, bet pēc nedēļas jau labi iedzīvojusies un, ja reiz
iekārtojies barotavā, tad citiem putniem, lai arī izmērā lielākiem, vairs nav teikšanas.
Uz „brīvdabas krodziņu” ierodas ar apmēram 30 – 45 minūšu intervālu. Droši vien
pārējā laikā apseko citas ēdinātavas, pasildās skursteņa dūmvadā, tad nopeilē uz ābeli
un no tās uz barotavu. Pirmās fotosesijas neizdodas, zīlīte ir aizdomīga par katru
kustību aiz loga. Ēd sprinta tempā, lido strauji un atgriežas precīzi pēc 45 minūtēm.
Lieki teikt, ka pa to laiku caur fotoobjektīvu „visas acis izskatītas”. Janvāra dienas
īsas, vakars ātri klāt un jācer, ka mazā viešņa ieradīsies arī nākamajās dienās.
Dežūrai piesakās ģimenes locekļi, izmantojot fotografēšanai mobilos telefonus.
Nesanāk. Tad atspīdums no stikla, tad “objekts” izsprūk no kadra. Beidzot, pēc
nedēļas izdodas. Kaut arī krēslo, ceru, ka no desmit foto kadriem trīs ir saprotami, būs
ko ekspertiem parādīt.
Vakarā zoologs Vilnis Skuja apstiprina, ka tas nav nekāds brīnums, bet meža zīlīte
Parus ater. Viņu papildina vides žurnāliste Anitra Tooma: „Tā ir meža zīlīte. Mēs
viņu iesaucām par āpsīti, bet nu pāris gadus nav manīta. Izskatījās, ka pa nakti guļ
kaut kādā melnā caurumā, vienmēr „nojaukusies”.”
Ornitoloģijas interneta lapās rakstīts, ka ziemās meža zīlīte nemēdz doties pārāk tālu
no meža, tādēļ pilsētās pie barotavām reti novērojama. Tiešām, jo mūsmājās putnu
barotava ir 50 gadus vismaz, bet meža zīlīti šoziem redzējām pirmoreiz.” 
krāsu kombinācijas gandrīz kā lielajai zīlei – dzeltens ar melnu un baltiem vaidziņiem,
taču pāri pakausim balta svītra. Dzeltenais krāsojums blāvāks, vaidziņu baltais
laukums neregulārs, kā saķēpāts, pāri vēderiņam nav melnās svītras – it kā putniņš
būtu izsprucis no „Lielā Mākslinieka” rokām nepabeigts un neizkrāsots līdz galam.
Hibrīds, dabas kļūda? Varbūt galvas trauma un spalva nav ataugusi kā nākas? Vēl
viena pazīme – ik pa laikam sasliets cekuls. Putnu grāmatā, ko izmantoju
novērojumiem, neviens zīlīšu foto tā īsti neatbilst. Vismaz balto svītru pāri pakausim
bildēs tik izteikti neredz.
Neparastā viešņa iesākumā tramīga, bet pēc nedēļas jau labi iedzīvojusies un, ja reiz
iekārtojies barotavā, tad citiem putniem, lai arī izmērā lielākiem, vairs nav teikšanas.
Uz „brīvdabas krodziņu” ierodas ar apmēram 30 – 45 minūšu intervālu. Droši vien
pārējā laikā apseko citas ēdinātavas, pasildās skursteņa dūmvadā, tad nopeilē uz ābeli
un no tās uz barotavu. Pirmās fotosesijas neizdodas, zīlīte ir aizdomīga par katru
kustību aiz loga. Ēd sprinta tempā, lido strauji un atgriežas precīzi pēc 45 minūtēm.
Lieki teikt, ka pa to laiku caur fotoobjektīvu „visas acis izskatītas”. Janvāra dienas
īsas, vakars ātri klāt un jācer, ka mazā viešņa ieradīsies arī nākamajās dienās.
Dežūrai piesakās ģimenes locekļi, izmantojot fotografēšanai mobilos telefonus.
Nesanāk. Tad atspīdums no stikla, tad “objekts” izsprūk no kadra. Beidzot, pēc
nedēļas izdodas. Kaut arī krēslo, ceru, ka no desmit foto kadriem trīs ir saprotami, būs
ko ekspertiem parādīt.
Vakarā zoologs Vilnis Skuja apstiprina, ka tas nav nekāds brīnums, bet meža zīlīte
Parus ater. Viņu papildina vides žurnāliste Anitra Tooma: „Tā ir meža zīlīte. Mēs
viņu iesaucām par āpsīti, bet nu pāris gadus nav manīta. Izskatījās, ka pa nakti guļ
kaut kādā melnā caurumā, vienmēr „nojaukusies”.”
Ornitoloģijas interneta lapās rakstīts, ka ziemās meža zīlīte nemēdz doties pārāk tālu
no meža, tādēļ pilsētās pie barotavām reti novērojama. Tiešām, jo mūsmājās putnu
barotava ir 50 gadus vismaz, bet meža zīlīti šoziem redzējām pirmoreiz.”
Foto:Līga Eglīte
Foto:Līga Eglīte
Apkopotos novēroto sugu sarakstu rezultātus var aplūkot šeit: konkursa “Putni pie barotavām” rezultāti
Pārējie iesūtītie konkursa foto atrodas: Galerija
Starp barotavas apmeklētājiem minēti arī: zebiekste, dzeltenkakla klaidoņpele un rudā lapsa (A. Klepers), suns Orkāns un “melnā zīlīte” kaķis Krišiņš (S. Bušujevs).
Kopā šosezon pie barotavām esam novērojuši 37 sugas, par 7 vairāk nekā pagājušās sezonas konkursa norises laikā.
Aicinām Jūs piedalīties vēl – ikgadējā Cekulzīlītes kausa izcīņā, kas tiek rīkots ar mērķi noskaidrot aktīvāko putnu vērotāju bijušajā Cēsu rajonā veidojot individuālu putnu sugu sarakstu viena gada ietvaros. Balva- ceļojošais Cekulzīlītes kauss pašlaik atrodas pie 2017. gada uzvarētāja Mārtiņa Platača, kurš 2017. gadā Cēsu rajonā novēroja 176 sugas.
