Liels paldies konkursa dalībniekiem – Tīliku ģimenei, Līgai Eglītei, Lilijai Jansonei, Kleperu ģimenei, Valdim Zariņam, Dreibantu ģimenei, Viesturam Tropam un Augšlīgatnes jaunās sākumskolas 1.klases komandai.
Interesantākā foto vai zīmējuma kategorijā: Viesturs Trops
Interesantākā stāsta kategorijā:
Līga Eglīte ar stāstu “Ko tu gudram padarīsi, jeb stāsts par vārnām”.
Manā ciematā vārnu bariņš uzradās pirms apmēram sešiem gadiem. Toziem dzelzceļnieka vecais suns bija nolēmis atstāt šo pasauli, bet, necik tālu netikdams, palika guļam netālu no sliedēm. Uz apstāvēšanu ieradās sešas vārnas, lai kopā ar zīlītēm nokoptu vietu.
Suns apēsts, bet vārnas pavasarī prom nedevās, tusēja priežu pudurī netālu no ciemata, trobelēja mazos putniņus, apsekoja tuvējās miskastes un ik pa laikam atsūtīja kādu pārstāvi izlūkos – vai ir kādi jaunumi? Nekā… Priežu pudurim blakus dzīvojošajam medniekam vārnas ātri vien „sakrita uz nerviem”. Ko gan citu var izdomāt vīrs, kam mājā plinte? Tak jau pablīkšķināt, cerot, ka putniem troksnis nepatīk. Bet vārnām laikam viena alga.
Pagājušajā gadā kaimiņa kaķis plānoja pārcelties uz labāku dzīvi „Debesu dārzos”. Puspliks un pusakls, ik pa laikam pārnāca no kaut kurienes, kaut ko iegrauza un devās tālāk. Vārnas bija pamanījušas kaķa barības trauku pie ārdurvīm un skola rokā! Lai gan kaimiņš bija strikti pārliecināts, ka runcis „ēd kā uz galu, bļodu līdzņemdams”, patiesībā vārnas naski iztukšoja trauku un, savā starpā cīnīdamās, plastmasas tondzeli ar uzrakstu „Marinēti kāposti” aiznesa labi tālu dārzā. Gada beigās kaķis „aizceļoja”, bet vārnas ātri atrada nākošo barotavu. Ar kaķbarību labi noēdušās un bariņš pāris gados pieaudzis divtik. Katru rītu tika izsūtīti ziņneši un novērotāji, koordinātes nopeilētas un gatavs! Tālu nav jālido, ja blakus mājā ik rītu mazā gaismiņā veras durvis un uz dārza galu aizsoļo „vīrs ar spainīti”. Aiz ābelēm un jāņogulājiem pie sētas ieriktēta komposta kaudze, kur uz rudens lapām un dārza lakstiem krājās mizas un čužas no virtuves. Vārnām liela izvēle te nesanāca – veģetārā virtuve rītā, pusdienā, vakarā, tikai retumis starp ābolu serdēm, dārzeņu un citrusu mizām, kafijas biezumiem un tējas krikumiem pagadījās i vistu kauliņi, i zivs galva. Vienalga, nepārtraukta ballīte ar kartupeļa mizas serpentīnu knābī!
Nekas nav mūžīgs. Arī bezmaksas virtuve, pat ja tā ir veģetārā. „Vīrs ar spainīti” bija nolēmis vairs nebrist pa dziļo sniegu līdz dārza galam un mizas noglabāt toverī pie mājas. Vāks virsū un ne ziņas, ne miņas. Vārnas neizpratnē lidinājās pāri ciematam, vērojot svarīgo dārza stūri. Nekā… Pagāja nedēļa, cītīgi pa stundai dežūrējot liepas galotnē. Nav un nav. Dežūru laiks saīsinājās, līdz īsiem kontroles pārlidojumiem. Kur palika ēdnīca? Krīze? Bankrots? Tautas paruna vēsta, ka „Velns aiz bada pat mušas ēd”. Vārnas, pa miestu sirodamas, noprovēja i cigarešu galus, i veļas knaģus pie striķa, izcilāja aizmirstas bērnu rotaļlietas, maisiņus un plastmasas puķupodus, uzklupa zupas katlam, kas iznests uz lieveņa dzesēties. Visiem ciemata un apkārtnes suņiem uz barošanas laiku bija jāļauj vārnām saņemt pienākošos desmito tiesu. Savukārt žagatām un sīļiem nebija ļauts tuvoties, kur nu vēl mēģināt tikt pie „virtuves” abonementa.
Februāra beigās, kad sniegs nokusa, ciemata vecie ļaudis atkal devās ierastajos maršrutos uz savām komposta kaudzēm. Te vienā, te otrā dārzā uzradās bezmaksas bufete „Vārnu prieks” un visas divpadsmit pelēksvērces, jautri ķērkdamas, pārvietojās tur, kur svaigāks un bagātīgāks pievedums jeb pienesums.
Pagāja marts un vārnām citas rūpes, ne vairs pa koku galiem ciemata sadzīvi vaktēt – ligzdas jātaisa, olas jādēj. Uz laiku iestājās miers.
Specbalvu par putnu komiksiem un pašdomātiem jokiem ieguvusi Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas 1.klases komanda.
Visas konkursam atsūtītās fotogrāfijas un zīmējumi aplūkojami Galerijā.
Kopā 2018./19. gada ziemas sezonā esam novērojuši rekordskaitu – 38 sugas, kas ir par vienu vairāk nekā iepriekšējā sezonā, turklāt arī ir sasniegts jauns individuālais novērojumu rekords – 25 sugas.
.
cesuputnugrupa.wordpress.com 