All posts by cesuputni

Konkursa “Putni pie barotavām” 2018./19. rezultāti

aprīlis 11, 2019Bez kategorijascesuputni

Liels paldies konkursa dalībniekiem – Tīliku ģimenei, Līgai Eglītei, Lilijai Jansonei, Kleperu ģimenei, Valdim Zariņam, Dreibantu ģimenei, Viesturam Tropam un Augšlīgatnes jaunās sākumskolas 1.klases komandai.

Konkurss šogad norisinājās 3 kategorijās: putnu sugu saraksts, interesantākais foto vai zīmējums un interesantākais stāsts. Konkursā kopā piedalījās deviņi dalībnieki. Ar prieku paziņojam, ka putnu sugu saraksta kategorijā ir uzvarējusi Tīliku ģimene ar 25 novērotām sugām!

Konkursa dalībnieku novēroto sugu apkopojums

Interesantākā foto vai zīmējuma kategorijā: Viesturs Trops

OLYMPUS DIGITAL CAMERA — Foto: Viesturs Trops

Interesantākā stāsta kategorijā:

Līga Eglīte ar stāstu “Ko tu gudram padarīsi, jeb stāsts par vārnām”.

Manā ciematā vārnu bariņš uzradās pirms apmēram sešiem gadiem. Toziem dzelzceļnieka vecais suns bija nolēmis atstāt šo pasauli, bet, necik tālu netikdams, palika guļam netālu no sliedēm. Uz apstāvēšanu ieradās sešas vārnas, lai kopā ar zīlītēm nokoptu vietu.
Suns apēsts, bet vārnas pavasarī prom nedevās, tusēja priežu pudurī netālu no ciemata, trobelēja mazos putniņus, apsekoja tuvējās miskastes un ik pa laikam atsūtīja kādu pārstāvi izlūkos – vai ir kādi jaunumi? Nekā… Priežu pudurim blakus dzīvojošajam medniekam vārnas ātri vien „sakrita uz nerviem”. Ko gan citu var izdomāt vīrs, kam mājā plinte? Tak jau pablīkšķināt, cerot, ka putniem troksnis nepatīk. Bet vārnām laikam viena alga.
Pagājušajā gadā kaimiņa kaķis plānoja pārcelties uz labāku dzīvi „Debesu dārzos”. Puspliks un pusakls, ik pa laikam pārnāca no kaut kurienes, kaut ko iegrauza un devās tālāk. Vārnas bija pamanījušas kaķa barības trauku pie ārdurvīm un skola rokā! Lai gan kaimiņš bija strikti pārliecināts, ka runcis „ēd kā uz galu, bļodu līdzņemdams”, patiesībā vārnas naski iztukšoja trauku un, savā starpā cīnīdamās, plastmasas tondzeli ar uzrakstu „Marinēti kāposti” aiznesa labi tālu dārzā. Gada beigās kaķis „aizceļoja”, bet vārnas ātri atrada nākošo barotavu. Ar kaķbarību labi noēdušās un bariņš pāris gados pieaudzis divtik. Katru rītu tika izsūtīti ziņneši un novērotāji, koordinātes nopeilētas un gatavs! Tālu nav jālido, ja blakus mājā ik rītu mazā gaismiņā veras durvis un uz dārza galu aizsoļo „vīrs ar spainīti”. Aiz ābelēm un jāņogulājiem pie sētas ieriktēta komposta kaudze, kur uz rudens lapām un dārza lakstiem krājās mizas un čužas no virtuves. Vārnām liela izvēle te nesanāca – veģetārā virtuve rītā, pusdienā, vakarā, tikai retumis starp ābolu serdēm, dārzeņu un citrusu mizām, kafijas biezumiem un tējas krikumiem pagadījās i vistu kauliņi, i zivs galva. Vienalga, nepārtraukta ballīte ar kartupeļa mizas serpentīnu knābī!
Nekas nav mūžīgs. Arī bezmaksas virtuve, pat ja tā ir veģetārā. „Vīrs ar spainīti” bija nolēmis vairs nebrist pa dziļo sniegu līdz dārza galam un mizas noglabāt toverī pie mājas. Vāks virsū un ne ziņas, ne miņas. Vārnas neizpratnē lidinājās pāri ciematam, vērojot svarīgo dārza stūri. Nekā… Pagāja nedēļa, cītīgi pa stundai dežūrējot liepas galotnē. Nav un nav. Dežūru laiks saīsinājās, līdz īsiem kontroles pārlidojumiem. Kur palika ēdnīca? Krīze? Bankrots? Tautas paruna vēsta, ka „Velns aiz bada pat mušas ēd”. Vārnas, pa miestu sirodamas, noprovēja i cigarešu galus, i veļas knaģus pie striķa, izcilāja aizmirstas bērnu rotaļlietas, maisiņus un plastmasas puķupodus, uzklupa zupas katlam, kas iznests uz lieveņa dzesēties. Visiem ciemata un apkārtnes suņiem uz barošanas laiku bija jāļauj vārnām saņemt pienākošos desmito tiesu. Savukārt žagatām un sīļiem nebija ļauts tuvoties, kur nu vēl mēģināt tikt pie „virtuves” abonementa.
Februāra beigās, kad sniegs nokusa, ciemata vecie ļaudis atkal devās ierastajos maršrutos uz savām komposta kaudzēm. Te vienā, te otrā dārzā uzradās bezmaksas bufete „Vārnu prieks” un visas divpadsmit pelēksvērces, jautri ķērkdamas, pārvietojās tur, kur svaigāks un bagātīgāks pievedums jeb pienesums.
Pagāja marts un vārnām citas rūpes, ne vairs pa koku galiem ciemata sadzīvi vaktēt – ligzdas jātaisa, olas jādēj. Uz laiku iestājās miers.

Specbalvu par putnu komiksiem un pašdomātiem jokiem ieguvusi Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas 1.klases komanda.

Untitled3 Untitled4 SKMBT_C35219041013000 SKMBT_C35219041013001 SKMBT_C35219041013010

Visas konkursam atsūtītās fotogrāfijas un zīmējumi aplūkojami Galerijā.

Kopā 2018./19. gada ziemas sezonā esam novērojuši rekordskaitu – 38 sugas, kas ir par vienu vairāk nekā iepriekšējā sezonā, turklāt arī ir sasniegts jauns individuālais novērojumu rekords – 25 sugas.

. novsugu skaits chart

Konkurss “Putni pie barotavas”

oktobris 31, 2018Konkursibarotava,putni pie barotavascesuputni

konk2019_DRUKAI2.pdf_page_1 Maketēja: Ilze Bojāre

KONKURSA NOLIKUMS

Dalībnieki: Visi, kam putnu barotava atrodas Cēsu bijušā rajona robežās.

Sacenšamies 3 kategorijās:

Kurš pie barotavas spēs pievilināt un novērot visvairāk putnu sugu
Visinteresantākais attēls vai zīmējums, fotogrāfija
Visinteresantākais stāsts

Konkursa norises periods: 01.11.2018. – 31.03.2019.

Datus iesūtīt: līdz 05.04.2019. pa e-pastu: agnesei.gailei@gmail.com vai nodot personīgi, pirms tam sazinoties pa tālr. 26857059

Balvas: dāvanas no SIA “Motacilla” un veselīgu produktu veikala Cēsīs “Ķimene”

Par putnu barošanu ziemā: http://www.lob.lv/lv/putnu_barosana_ziema.php

Ja ir grūtības noteikt putnu sugu, mēģiniet putnu nofotografēt un atsūtīt foto pa e-pastu: agnesei.gailei@gmail.com, vai mēģiniet atrast atbilstošo sugu šeit: http://www.putni.lv/.

Norādījumi:

Putnu jānosaka līdz sugai, piemēram: nevis tikai zīlīte, bet lielā zīlīte vai zilzīlīte utmldz., nevis zvirbulis, bet mājas zvirbulis vai lauku zvirbulis. Sugas, kurām pieļaujama neprecizitāte, ir:

1) purva zīlīte un pelēkā zīlīte, ja tās nav iespējams atšķirt, tad izvēlas vienu, ko pieraksta – purva vai pelēko, taču vēlams putnu nofotografēt un atsūtīt foto: agnesei.gailei@gmail.com, palīdzēsim noteikt precīzi;

2) parastais ķeģis un gaišais ķeģis, ja tos nav iespējams atšķirt, tad pieraksta parasto ķeģi, taču vēlams putnu nofotografēt un atsūtīt foto: agnesei.gailei@gmail.com, palīdzēsim noteikt precīzi. Gaišais ķeģis ir rets viesis, kurš ir novērots arī Cēsīs..

Sarakstam ir pieskaitāmi putni, kas faktiski pašā barotavā neatrodas, taču izmanto barotavas apkārtni, lai barotos un uzturētos. Piemēram, zvirbuļvanags, kas barojas ar putniem barotavas apkārtnē, un mizložņa, kas atrodas kokā pie barotavas, bet barotavā faktiski nebarojas, ir pieskaitāmi sarakstam. Taču debesīs lidojošas pelēkās vārnas un meža pīles nebūtu pieskaitāmas šim sarakstam.

Piemērs, kā uzskaite notiek “Ūdensstrazdu” barotavā, Līgatnes pagastā: https://cesuputnugrupa.wordpress.com/udensstrazdu-putnu-barotava-201415/

Svarīgi: Ja putnus sākat barot pirmo gadu, jāatceras, ka barība jāieber barotavā regulāri (katru dienu), arī brīvdienās un brīvlaikos (skolu un pirmmskolu barotavās), jo putni ar to rēķinās. Īpašu uzmanību barības daudzumam jāpievērš stipra sala, puteņa laikā.

Par novērojumu saglabāšanu: Savu novēroto putnu sarakstu ar novērojuma datumu un putnu skaitu vēlams saglabāt, jo to ir iespējams ievadīt kopējā datu bāzē par Latvijas dabu : dabasdati.lv., kur sākotnēji ir jāreģistrējas kā lietotājam. Dabasdati.lv platforma ir lieliska iespēja jebkuram dabas vērotājam piereģistrēt savus vērojumus (ne tikai putnu), dalīties ar tiem, iegūt informāciju par savu novērojumu no dabas ekspertiem, kas palīdzēs noteikt nezināmo, kā arī redzēt citu dabas vērotāju novērojumus, iegūt informāciju par retiem novērojumiem, piedalīties ar dabu saistītās akcijās un konkursos.

Eiropas putnu vērošanas dienas 2018. 6-7. oktobrī

oktobris 3, 2018Bez kategorijascesuputni

Aicinām vērot putnus sestdien, 6.oktobrī divos LOB Vietējās Cēsu grupas organizētos pasākumos:

1. Putnu vērošanas braucienā ar autobusu bijušā Cēsu rajona teritorijā (maršruts tiks precizēts), lai apzinātu rudenī migrējošo zosu un dzērvju atpūtas vietas, kā arī vērotu putnus zināmās uzturēšanās vietās.
Tikšanās plkst. 9.00 Cēsīs, Uzvaras bulvārī 22, stāvlaukumā pie jaunā tirgus.
Nepieciešams laika apstākļiem atbilstošs apģērbs, pusdienas un, ja ir, binoklis.

Ekskursiju vadīs Mārtiņš Platacis.
Vietu skaits ierobežots (30), pieteikšanās pa tel. (rakstot īsziņu): 26857059 vai agnesei.gailei@gmail.com.

2. Aicinām vērot Sudas purvā nakšņojošos putnus no Ratnieku ezera laipas, Līgatnes pag.
Tikšanās plkst. 18:00 pie Ratnieku ezera laipas (http://www.putnudienas.lv/…/sudas-purva-naksnotaju-sagaidi…/)
Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, kurināsim arī ugunskuru. Nepieciešams laika apstākļiem atbilstošs apģērbs, silta tēja, cepamlietas ugunskuram (pēc pašu vēlēšanās) un, ja ir, binoklis.

Vērošanu vadīs Mārtiņš Platacis.
Pieteikšanās pasākumam nav obligāta, bet vēlama.
Pieteikšanās pa tel. (rakstot īsziņu): 26857059 vai agnesei.gailei@gmail.com.

Konkursa Putni pie barotavām 2017./18. rezultāti

aprīlis 9, 2018Konkursi,Konkurss "Putni pie barotavas"cesuputni

Konkursi

Paldies konkursa dalībniekiem – Līgai Eglītei, Dacei Rukšānei, Lilijai Jansonei, Kleperu ģimenei, Valdim Zariņam, Dreibantu ģimenei, Lolitai Petkēvičai, Sergejam Bušujevam, Viesturam Tropam, Sandim Laimem un Annai Dambītei!

Konkurss šogad norisinājās 3 kategorijās: putnu sugu saraksts, interesantākais foto un interesantākais stāsts. Konkursā kopā piedalījās 12 (!) dalībnieki. Ar prieku paziņojam, ka putnu sugu saraksta kategorijā ir uzvarējusi Dreibantu ģimene ar 24 novērotām sugām!

Interesantākā foto kategorijā : Andris Klepers

specbalvu no LOB saņems Viesturs Trops, Sergejs Bušujevs un Lolita Petkēviča.

20180316_082505-EFFECTS — Foto: Sergejs Bušujevs

Interesantākā stāsta kategorijā uzvarējusi Līga Eglīte no Priekuļu pagasta ar stāstu “Zīlītes fotomedības”:

“Janvāra sākumā putnu barotavas raibo saimi papildina dīvaina zīlīte. Sīka, strupa,
krāsu kombinācijas gandrīz kā lielajai zīlei – dzeltens ar melnu un baltiem vaidziņiem,
taču pāri pakausim balta svītra. Dzeltenais krāsojums blāvāks, vaidziņu baltais
laukums neregulārs, kā saķēpāts, pāri vēderiņam nav melnās svītras – it kā putniņš
būtu izsprucis no „Lielā Mākslinieka” rokām nepabeigts un neizkrāsots līdz galam.
Hibrīds, dabas kļūda? Varbūt galvas trauma un spalva nav ataugusi kā nākas? Vēl
viena pazīme – ik pa laikam sasliets cekuls. Putnu grāmatā, ko izmantoju
novērojumiem, neviens zīlīšu foto tā īsti neatbilst. Vismaz balto svītru pāri pakausim
bildēs tik izteikti neredz.
Neparastā viešņa iesākumā tramīga, bet pēc nedēļas jau labi iedzīvojusies un, ja reiz
iekārtojies barotavā, tad citiem putniem, lai arī izmērā lielākiem, vairs nav teikšanas.
Uz „brīvdabas krodziņu” ierodas ar apmēram 30 – 45 minūšu intervālu. Droši vien
pārējā laikā apseko citas ēdinātavas, pasildās skursteņa dūmvadā, tad nopeilē uz ābeli
un no tās uz barotavu. Pirmās fotosesijas neizdodas, zīlīte ir aizdomīga par katru
kustību aiz loga. Ēd sprinta tempā, lido strauji un atgriežas precīzi pēc 45 minūtēm.
Lieki teikt, ka pa to laiku caur fotoobjektīvu „visas acis izskatītas”. Janvāra dienas
īsas, vakars ātri klāt un jācer, ka mazā viešņa ieradīsies arī nākamajās dienās.
Dežūrai piesakās ģimenes locekļi, izmantojot fotografēšanai mobilos telefonus.
Nesanāk. Tad atspīdums no stikla, tad “objekts” izsprūk no kadra. Beidzot, pēc
nedēļas izdodas. Kaut arī krēslo, ceru, ka no desmit foto kadriem trīs ir saprotami, būs
ko ekspertiem parādīt.
Vakarā zoologs Vilnis Skuja apstiprina, ka tas nav nekāds brīnums, bet meža zīlīte
Parus ater. Viņu papildina vides žurnāliste Anitra Tooma: „Tā ir meža zīlīte. Mēs
viņu iesaucām par āpsīti, bet nu pāris gadus nav manīta. Izskatījās, ka pa nakti guļ
kaut kādā melnā caurumā, vienmēr „nojaukusies”.”
Ornitoloģijas interneta lapās rakstīts, ka ziemās meža zīlīte nemēdz doties pārāk tālu
no meža, tādēļ pilsētās pie barotavām reti novērojama. Tiešām, jo mūsmājās putnu
barotava ir 50 gadus vismaz, bet meža zīlīti šoziem redzējām pirmoreiz.”

Foto:Līga Eglīte

Apkopotos novēroto sugu sarakstu rezultātus var aplūkot šeit: konkursa “Putni pie barotavām” rezultāti

Pārējie iesūtītie konkursa foto atrodas: Galerija

Starp barotavas apmeklētājiem minēti arī: zebiekste, dzeltenkakla klaidoņpele un rudā lapsa (A. Klepers), suns Orkāns un “melnā zīlīte” kaķis Krišiņš (S. Bušujevs).

Kopā šosezon pie barotavām esam novērojuši 37 sugas, par 7 vairāk nekā pagājušās sezonas konkursa norises laikā.

Aicinām Jūs piedalīties vēl – ikgadējā Cekulzīlītes kausa izcīņā, kas tiek rīkots ar mērķi noskaidrot aktīvāko putnu vērotāju bijušajā Cēsu rajonā veidojot individuālu putnu sugu sarakstu viena gada ietvaros. Balva- ceļojošais Cekulzīlītes kauss pašlaik atrodas pie 2017. gada uzvarētāja Mārtiņa Platača, kurš 2017. gadā Cēsu rajonā novēroja 176 sugas.

Izsludināts konkurss “Putni pie barotavas” 2017/18.

novembris 14, 2017Konkursicesuputni

KonkursiNOLIKUMS

Dalībnieki: Visi, kam putnu barotava atrodas Cēsu bijušā rajona robežās.

Sacenšamies 3 nominācijās:

Kurš pie barotavas spēs pievilināt un novērot visvairāk putnu sugu
Visinteresantākais attēls
Visinteresantākais stāsts

Konkursa norises periods: 15.11.2017. – 31.03.2018.

Datus iesūtīt: līdz 05.04.2018. uz e-pastu: agnesei.gailei@gmail.com vai personīgi nododot informāciju, pirms tam sazinoties pa tālr. 26857059.

Balvā: dāvanu kartes no SIA “Motacilla” – veikala, kas pārdod preces dabas vērotājiem

nominācija 30 EUR vērtībā
nominācijas 15 EUR vērtībā
nominācija 15 EUR vērtībā

Latvijas Ornitoloģijas biedrības raksts par putnu barošanu ziemā: http://www.lob.lv/lv/putnu_barosana_ziema.php

Norādījumi:

Putnu jānosaka līdz sugai, piemēram: Lielā zīlīte, zilzīlīte, Mājas zvirbulis, Lauku zvirbulis. Vienīgās sugas, kurām pieļaujama nenoteikšana, ir: Purva zīlīte un Pelēkā zīlīte, ja tās nespēj atšķirt, tad, nevis raksta abas, bet izvēlas vienu. Zvirbuļvanags, kas barojas ar putniem pie barotavas ir pieskaitāms sarakstam, bet debesīs lidojošas Pelēkās vārnas vai Meža pīles, varat ziņot www.dabasdati.lv, bet ne šinī sarakstā. ( Ja vēlaties ziņot par šiem un citiem novērotajiem putniem, lūdzam to darīt vietnē : http://www.dabasdati.lv)

Piemērs, kā uzskaite notiek “Ūdensstrazdu” barotavā, varat salīdzināties https://cesuputnugrupa.wordpress.com/udensstrazdu-putnu-barotava-201415/

Ja ir grūtības noteikt putnu sugu, mēģiniet putnu nofotografēt (ar telefonu) un atsūtīt bildi uz e-pastu: agnesei.gailei@gmail.com, vai mēģiniet atrast atbilstošo sugu šeit: http://www.putni.lv/.

Eiropas putnu dienas 2017 – 30. septembrī Cēsīs, Lauciņu karjerā

septembris 22, 2017Bez kategorijascesuputni

Aicinam piedalīties putnu vērošanas ekskursijā Cēsīs, Lauciņu karjera apkārtnē. Tikšanās sestdien, 30.septembrī, plkst 9:00 no rīta J. Poruka ielā 49 (pie Neste DUS). Ekskursijas aptuvenais ilgums 2-3 stundas.

Līdzi vēlams paņemt binokli, uzkodas un tēju pēc nepieciešamības, ģērbties laikapstākļiem piemērotā apģērbā un apavos.

Konkursa “Putni pie barotavām 2017″rezultāti

aprīlis 10, 2017Konkursicesuputni

Paldies visiem konkursa dalībniekiem! Konkurss šogad norisinājās trīs kategorijās: putnu sugu saraksts, interesantākais foto un interesantākais stāsts. Konkursā kopā piedalījās seši dalībnieki. Ar prieku paziņojam, ka sīvā konkurencē putnu sugu saraksta kategorijā ir uzvarējusi Dreibantu ģimene ar 20 novērotām sugām!

Interesantākā foto kategorijā uzvarētājs ir Andris Klepers – foto ar “…4 sugas vienlaikus, kur ar divām (pelēkā dzilna un meža zīlīte) var patīkami ķircināt ārzemniekus”.

Ramnieku_barotava — Foto: Andris Klepers

Interesantākā stāsta kategorijā uzvarējuši Skujenes pamatskolas pirmsskolas grupa Stārķēns ar stāstu par vāverēm.

Apkopotos novēroto sugu sarakstu rezultātus var aplūkot šeit: 2017.g. konkursa “Putni pie barotavām” rezultāti Iepriecinoša ir kopējā novēroto sugu statistika bijušajā Cēsu rajonā pa gadiem, kad ir bijis izsludināts barotavu konkurss:

2015.- 19

2016.- 24

2017. – 30

Iesūtītie stāsti

1. Silvija Cinata (“Stārķēns”): “Un īpašie viesi – divi vāverēni,kas nāca čiept sīļiem izbērtās zīles :) Pašā barotavā gan diemžēl neizdevās iemūžināt,bet pa zemi zīles lasīja,cik varēja.”

Foto: Silvija Cinata

2. Andris Klepers: ” pašam vairāk kā novērojuma pārsteigums: Izlēmu pabarot kraukļus. Aizvēlu bluķi pagalma tālākajā stūrī – pļavas malā. Liepas veikalā nopirku cūkas šņukuru ar dažām piedevām. Uzliku to uz bluķa ziemīgā 10.februāra pēcpussdienā. Iegāju mājā, strādāju un pa logu pieskatīju, kas tur notiks. Pagāja tikai 35 minūtes, kad jau kraukļi bija atraduši gaļu (parasti redzēju tos pārlidojam te tikai no rīta un vakarā – pāri). Iesēdās blakus bērzu galotnēs. Vēl pēc 5 minūtēm jau lidojumā paķēra katrs pa gabalam un prom. Vēlāk dažu dienu laikā šņukurs bija prom.”

3. Lilija Jansone (atstāsta M. Platacis): ” Lilija piezvana un stāsta, ka pie barotavas parādījies nenosakāmas sugas putns – zīlītes lieluma un viss melns. Tā kā noteicējā nekas līdzīgs nebija atrodams, Lilija uzaicināja ciemos. Tā izrādījās nosmērējusies lielā zīlīte, kas, iespējams, savu melnumu ieguvusi guļot skurstenī. S. Laime smejoties nodēvēja putnu par Parus nigra (melnā zīlīte).”

parus niger — “Parus nigra” foto: Mārtiņš Platacis

Iesūtītās fotogrāfijas

Foto: Silvija Cinata

sugu sarakstu viena gada ietvaros. Balva- ceļojošais Cekulzīlītes kauss pašlaik atrodas pie 2016. gada uzvarētāja Sanda Laimes, kurš 2016. gadā novēroja 158 sugas.

Jaunumi: piezīmes no kopsapulces 08.01. un Ziemojošo ūdensputnu uzskaite Cēsīs 15.01.

janvāris 12, 2017Bez kategorijascesuputni

Pirmajā siltākajā dienā pēc janvāra sākuma sala, 08.01.2017., pulcējāmies pie Vecpluču tilta, lai dotos nelielā taku pastaigā gar Amatas upi. Pastaigu turpinājām pie Ķūķu klintīm un noslēdzām “Ūdensstrazdu” pagalmā. Kā interesantākie novērojumi minami – paceplītis, zivju dzenītis, ūdensstrazds. Pie siltas tējas tases nedaudz apspriedām aizgājušo 2016. gadu un centāmies uzburt vīziju par 2017. gadā paveicamo, kā arī noskaidrojām ceļojošā Cekulzīlītes kausa ieguvēju. Šobrīd savas pirmās vietas pozīciju stabili saglabā Sandis Laime ar 158 novērotām sugām aiz sevis atstājot gan Mārtiņu Plataci (143) un Andri Kleperu (141), gan Gaidi Grandānu (128 – pagalma saraksts Druvienas pag.). Citējot G. Grandānu: “Kā interesantākie novērojumi jāatzīmē: ziemeļu svilpis, klinšu ērglis, melnā klija. Pārējais nu tā…zaļais ķauķītis, dzeltenais tārtiņš, ūdensvistiņa, parastā ūbele, urālpūce.Vēl daudz neizmantota potenciāla… ”

Pulcēšanos noslēdzām ar Sanda foto stāstu par Taizemes un Maiami putniem.

Piektdien, 13.janvārī Mārtiņš un Sandis dosies ziemojošo ūdensputnu uzskaitē Salacgrīvas jūrmalas posmā, ko viņi atkārtoti veic jau pāris gadus. Sīkāka informācija par uzskaiti atrodama: http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=565

Svētdien, 15. janvārī Cēsu putnu grupa kopā ar Vidzemes reģionālo televīziju plāno apmeklēt neaizsalstošās vietas Cēsīs, lai veiktu ziemojošo ūdensputnu uzskaiti. Visi ir laipni aicināti, vēlama iespēja pārvietoties ar savu transportu, ja tāda nav, sazināties pa tālr. 26857059 (Agnese).

Cēsu rajona konkurss “Putni pie barotavām” ir ceļā – plakāta izstrādes procesā, jo šogad mēģinājām kopīgi izsvērt konkursa nepieciešamību un mērķus, nonācām pie secinājuma, ka konkursam šogad ir jābūt. Būs izmaiņas – jauns plakāts (Paldies Ilzei Bojārei!) un kategorijas balvām. Konkursu gatavojamies izsludināt tuvākajā laikā.

Aicinām arī piedalīties LOB rīkotajā akcijā 27.-29.janvārī: putnu skaitīšana dārzā, mērķis ir fiksēt dārzu vai putnu barotavas apmeklējušo putnu skaitu. Sīkāka informācija ir pieejama žurnāla Putni dabā 2016/4 pielikumā “LOB jaunumi”. Lūdzam sekot līdzi aktualitātēm portālā dabasdati.lv!

Cēsu putnu saraksts

jūlijs 11, 2015Bez kategorijascesuputni

Novēroto sugu skaits līdz 09.07.2015.:

Cēsu pilsētas teritorijā – 152

Lauciņu karjera apkaimē – 131

No balkona Loka ielā – 86

„Putni ir vienmēr un visur”. Šī Kaspara Funta devīze 2012. gada sākumā, kad sāku aizrauties arputnu iepazīšanu un vērošanu, šķita esam ļoti trāpīga. Tomēr ar laiku nācās apjaust, ka ne jau visasputnu sugas visur un vienmēr ir sastopamas. Ar laiku radās vēlme noskaidrot – cik tad īsti putnusugu būtu iespējams ieraudzīt vai sadzirdēt, neizejot no Cēsu pilsētas administratīvajām robežām.Trīsarpus gadu laikā (26.02.2012. – 09.07.2015.) no Latvijā līdz šim konstatētās 361 putnu sugas, Cēsīs esmu novērojis 152. Tas ir daudz vai maz – spriediet paši. Jāņem vērā, ka Latvijas putnu sugu sarakstā netrūkst tādu sugu, kas mūsu valstī novērotas tikai vienu reizi vai arī šeit novērotas tikai pirms 1950. gada. Tāpat diezgan bezcerīgi Cēsīs būtu novērot Latvijas sarakstā esošās jūras putnu sugas, jo jūru nevaram saskatīt pat no Jāņa baznīcas torņa… Bet nu dažādi brīnumi mēdz notikt, jātur tik acis vaļā!

Pārskatāmības labad Cēsīs novēroto putnu saraksts sakārtots sistemātiskā secībā (pēc Clements Checklist of the Birds of the World, 6th Edition). Sarakstā norādīts pirmā novērojuma datums un vieta. 2015. gadā sarakstam piepulcētās sugas iekrāsotas sarkanā krāsā. Putnu pasugas norādītas tikai gadījumos, ja konkrētajai sugai tās novērotas vairākas. 98% no Cēsīs novērotajām putnu sugām ir vai nu nofotografētas, vai ieskaņotas.

Paralēli Cēsu putnu sarakstam veidoju arī pārplūdušajā Lauciņu dolomīta karjerā un tā tuvākajā apkārtnē novēroto putnu sugu sarakstu. Šo vietu pirmo reizi apmeklēju 2012. gada 28. aprīlī. Redzot, ka šī ir viena no labākajām putnošanas vietām Cēsīs, pēc kāda gada radās vēlme noskaidrot, cik putnu sugas izdosies novērot šajā 0,5 km2 lielajā (vai mazajā) teritorijā. Lai gan ligzdošanas sezonā un ziemā diezgan garlaicīga, migrācijas periodā gan pavasarī, gan rudenī šī vieta ir sagādājusi dažu labu pārsteigumu. Sugas, kas novērotas Lauciņu dolomīta karjerā un tā tuvākajā apkaimē, atzīmētas ar simbolu *.

Intereses pēc veidoju arī tā saucamo „balkona sarakstu”, kurā tiek iekļautas tās putnu sugas, kuras esmu redzējis vai dzirdējis no dzīvokļa Loka ielā – vai nu skatoties pa logu, vai atrodoties uz kāda no balkoniem. Šīs putnu sugas sarakstā apzīmētas ar simbolu ^.

Saraksta beigās pievienots papildinājums ar tām putnu sugām, kas novērotas Cēsu pilsētas tuvākajā apkaimē (bet ne tālāk kā 2 km no pilsētas robežas), bet pilsētas teritorijā līdz šim nav trāpījušās. Vienvārdsakot – pārliecībai, ka ir vēl uz ko tiekties. Arī citi putnu pazinēji Cēsīs ir novērojuši, piemēram, ziemeļu svilpjus un vakarlēpi, kuru manā sarakstā vēl nav.

Cik tad putnu sugu Cēsīs ir iespējams novērot? – Nav ne jausmas. Tomēr, mēģinot uz šo jautājumu atbildēt, esmu sapratis, ka liela daļa to putnu, kurus kādreiz esmu braucis meklēt citviet, atrodama tepat, Cēsīs.

Autors: SL

Cēsīs novēroto putnu sugu saraksts

1. Taigas sējas zoss (Anser fabalis)* 2014.04.09. Lauciņu karjers

2. Tundras sējas zoss (Anser serrirostris)*^ 2013.10.10. Lauciņu karjers

3. Baltpieres zoss (Anser albifrons)*^ 2013.04.14. Lauciņu karjers

4. Paugurknābja gulbis (Cygnus olor)*^ 2012.05.06. Lauciņu karjers

5. Mazais gulbis (Cygnus columbianus)* 2015.03.31. Lauciņu karjers (pārlido)

6. Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus)*^ 2013.10.11. Loka iela

7. Pelēkā pīle (Anas strepera)* 2015.03.29. Lauciņu karjers

8. Baltvēderis (Anas penelope)* 2012.04.28. Lauciņu karjers

9. Meža pīle (Anas platyrhynchos)*^ 2012.02.27. Avotu ieleja

10. Platknābis (Anas clypeata)* 2012.05.01. Lauciņu karjers

11. Krīklis (Anas crecca)*^ 2012.04.27. Pipariņu vecupe

12. Brūnkaklis (Aythya ferina)* 2013.09.16. Lauciņu karjers

13. Cekulpīle (Aythya fuligula)* 2012.12.23. Gauja pie Mūrlejas

14. Ķerra (Aythya marila)* 2013.09.16. Lauciņu karjers

15. Gaigala (Bucephala clangula)*^ 2012.04.07. Gauja pie Raiskumkroga

16. Mazā gaura (Mergellus albellus)* 2013.10.19. Lauciņu karjers

17. Lielā gaura (Mergus merganser)*^ 2012.04.11. Gauja pie Raiskumkroga

18. Laukirbe (Perdix perdix)* 2012.05.01. Lauciņu karjera apkaime

19. Mežirbe (Bonasa bonasia) 2013.03.25. Cīrulīšu dabas taka

20. Melnkakla gārgale (Gavia arctica)* 2013.10.16. Lauciņu karjers (pārlido)

21. Pelēkvaigu dūkuris (Podiceps grisegena)* 2015.05.01. Lauciņu karjers

22. Cekuldūkuris (Podiceps cristatus)* 2012.05.13. Lauciņu karjers

23. Baltais stārķis (Ciconia ciconia)*^ 2012.04.25. Birzes iela

24. Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo)*^ 2013.04.15. Loka iela (pārlido)

25. Zivju gārnis (Ardea cinerea)*^ 2012.05.02. Gauja pie Raiskumkroga

26. Baltais gārnis (Ardea alba)* 2015.04.12. Lauciņu karjers (pārlido)

27. Zivjērglis (Pandion haliaetus)* 2013.10.19. Cīrulīšu dabas taka

28. Ķīķis (Pernis apivorus)^ 2013.05.30. Pārgauja

29. Mazais ērglis (Clanga pomarina)*^ 2013.04.15. Loka iela

30. Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)* 2014.10.17. Lauciņu karjera apkaime

31. Niedru lija (Circus aeruginosus)* 2012.05.31. Mūrlejas iela

32. Lauku lija (Circus cyaneus)*^ 2013.10.17. Lauciņu karjera apkaime

33. Zvirbuļvanags (Accipiter nisus)*^ 2013.04.14. Lauciņu karjera apkaime

34. Vistu vanags (Accipiter nisus)*^ 2012.12.23. Festivāla iela

35. Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)*^ 2013.02.28. Mūrlejas iela

36. Bikšainais klijāns (Buteo lagopus)* 2014.10.16. Lauciņu karjera apkaime

37. Peļu klijāns (Buteo buteo)*^ 2012.10.18. Pārgauja

38. Grieze (Crex crex)*^ 2013.06.15. Lenču iela

39. Dumbrcālis (Rallus aquaticus) 2015.07.02. Pārgaujas vecupes

40. Ormanītis (Porzana porzana) 2015.06.17. Pārgaujas vecupes

41. Ūdensvistiņa (Gallinula chloropus)* 2013.08.13. Lauciņu karjers

42. Dzērve (Grus grus)*^ 2013.04.12. Kronvalda iela (pārlido)

43. Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria)* 2013.10.17. Lauciņu karjera apkaime

44. Ķīvīte (Vanellus vanellus)*^ 2012.05.01. Lauciņu karjera apkaime

45. Upes tārtiņš (Charadrius dubius)*^ 2014.04.20. Lauciņu karjera apkaime

46. Upes tilbīte (Actitis hypoleucos)*^ 2012.04.26. Gauja pie Upes ielas

47. Meža tilbīte (Tringa ochropus)* 2013.05.30. Pārgaujas vecupes

48. Mērkaziņa (Gallinago gallinago)* 2013.10.17. Lauciņu karjers

49. Sloka (Scolopax rusticola)* 2013.04.14. Poruka iela (pārlido)

50. Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus)*^ 2013.04.12. Lauciņu karjera apkaime

51. Kajaks (Larus canus)*^ 2012.04.28. Lauciņu karjers

52. Sudrabkaija (Larus argentatus)*^ 2012.10.12. Tirgoņu iela

53. Reņģu kaija (Larus fuscus)*^ 2013.04.12. Lauciņu karjera apkaime (pārlido)

54. Upes zīriņš (Sterna hirundo)* 2014.05.16. Lauciņu karjers

55. Mājas balodis (Columba livia)*^ 2012.02.27. Poruka iela

56. Lauku balodis (Columba palumbus)*^ 2012.04.28. Priekuļu iela

57. Parastā ūbele (Streptopelia turtur) 2010.05. Festivāla iela

58. Dzeguze (Cuculus canorus)*^ 2014.04.27. Siļķu mežs

59. Apodziņš (Glaucidium passerinum) 2015.07.08. Benču attekas

60. Meža pūce (Strix aluco) 2013.06.15. Pārgauja

61. Urālpūce (Strix uralensis) 2014.11.20. Cīrulīšu vecupe

62. Ausainā pūce (Asio otus)* 2014.09.08. Lauciņu karjera apkaime

63. Svīre (Apus apus)*^ 2013.05.22. Loka iela

64. Zivju dzenītis (Alcedo atthis) 2009.01.23. Cīrulīšu vecupe

65. Pupuķis (Upupa epops)^ 2014.04.18. Loka ielas dārziņi

66. Tītiņš (Jynx torquilla)*^ 2013.04.17. Lauciņu karjera apkaime

67. Mazais dzenis (Dendrocopos minor) 2012.11.10. Raiskuma līcis

68. Vidējais dzenis (Dendrocopos medius)* 2012.11.24. Pils parks

69. Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos)* 2012.11.06. Lauciņu karjera apkaime

70. Dižraibais dzenis (Dendrocopos major)*^ 2012.04.11. Pārgaujas iela

71. Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) 2012.11.24. Siļķu mežs

72. Melnā dzilna (Dryocopus martius)* 2013.01.12. Raiskuma līcis

73. Pelēkā dzilna (Picus canus)*^ 2013.04.09. Krasta iela

74. Lauku piekūns (Falco tinnunculus)* 2013.04.15. Lauciņu karjera apkaime

75. Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo)*^ 2014.05.17. Loka iela

76. Brūnā čakste (Lanius collurio)* 2012.06.29. Dzirnavu iela

77. Lielā čakste (Lanius excubitor)* 2013.10.05. Lauciņu karjera apkaime

78. Vālodze (Oriolus oriolus)^ 2013.05.30. Pārgauja

79. Sīlis (Garrulus glandarius)*^ 2009.11.14. Loka iela

80. Žagata (Pica pica)*^ 2012.02.26. Loka iela

81. Riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) 2012.11.10. Siļķu mežs

82. Kovārnis (Corvus monedula)*^ 2012.03.12. Loka iela

83. Krauķis (Corvus frugilegus)*^ 2012.11.09. Kronvalda iela

84. Pelēkā vārna (Corvus cornix)*^ 2012.02.27. Poruka iela

85. Krauklis (Corvus corax)*^ 2012.10.09. Lauciņu karjera apkaime

86. Lauku cīrulis (Alauda arvensis)*^ 2013.04.14. Birzes iela

87. Sila cīrulis (Lullula arborea)* 2014.09.16. Lauciņu karjera apkaime

88. Krastu čurkste (Riparia riparia)* 2014.06.18. Lauciņu karjera apkaime

89. Bezdelīga (Hirundo rustica)*^ 2013.05.07. Upes iela

90. Mājas čurkste (Delichon urbicum)*^ 2013.04.17. Rūpniecības iela

91. Purva zīlīte (Poecile palustris)*^ 2012.05.31. Cīrulīšu dabas taka

92. Pelēkā zīlīte (Poecile montanus)*^ 2012.10.13. Līgatnes iela

93. Meža zīlīte (Periparus ater) 2013.12.16. Cīrulīšu dabas taka

94. Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) 2012.10.13. Cīrulīšu dabas taka

95. Lielā zīlīte (Parus major)*^ 2009.11.14. Loka iela

96. Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus)*^ 2012.02.26. Loka iela

97. Garastīte (Aegithalos caudatus)*^ 2013.01.12. Raiskuma līcis

a. Garastīte (A. c. caudatus)*^ 2013.01.12. Raiskuma līcis

b. Rietumu garastīte (A. c. europaeus) 2014.02.03. Krasta iela

98. Dzilnītis (Sitta europaea)*^ 2012.05.13. Priekuļu iela

99. Mizložņa (Certhia familiaris)* 2012.11.04. Krasta iela

100. Paceplītis (Troglodytes troglodytes)* 2012.04.27. Gaujaslīču vecupe

101. Zeltgalvītis (Regulus regulus)*^ 2012.10.10. Lauciņu karjera apkaime

102. Vītītis (Phylloscopus trochilus)*^ 2013.04.29. Rūpniecības iela

103. Čuņčiņš (Phylloscopus collybita)*^ 2012.04.28. Gaujaslīči

104. Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix)* 2013.07.20. Pārgauja

105. Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) 2013.05.30. Peldu iela

106. Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina)* 2013.05.22. Lauciņu karjera apkaime

107. Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus)* 2013.05.09. Lauciņu karjera apkaime

108. Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum)*^ 2014.05.19. Lauciņu karjera apkaime

109. Purva ķauķis (Acrocephalus palustris)*^ 2013.05.22. Lauciņu karjera apkaime

110. Upes ķauķis (Locustella fluviatilis)^ 2013.06.15. Krasta iela

111. Kārklu ķauķis (Locustella naevia)* 2013.05.22. Lauciņu karjera apkaime

112. Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla)* 2012.06.30. Lenču iela

113. Dārza ķauķis (Sylvia borin)*^ 2013.05.30. Raiskuma līcis

114. Gaišais ķauķis (Sylvia curruca)*^ 2014.05.16. Lauciņu karjera apkaime

115. Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis)*^ 2012.06.29. Birzes iela

116. Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata)* 2013.05.30. Pārgauja

117. Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula)*^ 2012.04.18. Loka iela

118. Lakstīgala (Luscinia luscinia)*^ 2013.05.30. Loka iela

119. Zilrīklīte (Luscinia svecica)* 2013.05.09. Lauciņu karjera apkaime

120. Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca)* 2013.05.02. Sarkanās klintis

121. Mazais mušķērājs (Ficedula parva)* 2014.05.09. Cīrulīšu vecupe

122. Erickiņš (Phoenicurus phoenicurus)*^ 2013.09.12. Lauciņu karjera apkaime

123. Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros)*^ 2012.04.28. Lauciņu karjera apkaime

124. Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra)* 2012.04.30. Lauciņu karjera apkaime

125. Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe)*^ 2012.05.01. Rūpniecības iela

126. Melnais meža strazds (Turdus merula)*^ 2012.02.27. Maija iela

127. Pelēkais strazds (Turdus pilaris)*^ 2012.05.13. Priekuļu iela

128. Plukšķis (Turdus iliacus)* 2013.04.18. Lauciņu karjera apkaime

129. Dziedātājstrazds (Turdus philomelos)* 2012.05.02. Peldu iela

130. Sila strazds (Turdus viscivorus)* 2012.06.29. Krasta iela

131. Mājas strazds (Sturnus vulgaris)*^ 2012.04.17. Loka iela

132. Peļkājīte (Prunella modularis)*^ 2014.04.06. Lauciņu karjera apkaime

133. Dzeltenā cielava (Motacilla flava)*^ 2012.04.29. Lauciņu karjera apkaime

a. Parastā dzeltenā cielava (M. f. flava)*^ 2012.04.29. Lauciņu karjera apkaime

b. Ziemeļu dzeltenā cielava (M. f. thunbergi)* 2014.05.03. Lauciņu karjera apkaime

134. Baltā cielava (Motacilla alba)*^ 2012.04.26. Upes iela

135. Pļavu čipste (Anthus pratensis)* 2012.04.28. Lauciņu karjera apkaime

136. Koku čipste (Anthus trivialis)* 2013.05.07. Pipariņu mežs

137. Zīdaste (Bombycilla garrulus)*^ 2012.10.10. Loka iela

138. Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)*^ 2012.05.01. Lauciņu karjera apkaime

139. Niedru stērste (Emberiza schoeniclus)*^ 2013.04.14. Lauciņu karjera apkaime

140. Žubīte (Fringilla coelebs)*^ 2012.04.14. Pārgauja

141. Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) 2013.04.18. Blaumaņa bulvāris

142. Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)*^ 2012.02.27. Uzvaras bulvāris

143. Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)*^ 2014.05.19. Lauciņu karjera apkaime

144. Zaļžubīte (Chloris chloris)*^ 2012.10.15. Lauciņu karjera apkaime

145. Parastais ķeģis (Acanthis flammea)*^ 2012.04.07. Avotu iela

146. Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni)* 2014.01.06. Loka iela

147. Ķivulis (Spinus spinus)^ 2012.03.11. Loka iela

148. Dadzītis (Carduelis carduelis)*^ 2013.01.03. Loka iela

149. Kaņepītis (Carduelis cannabina)*^ 2012.03.11. Loka iela

150. Dižknābis (Coccothraustes coccothraustes)*^ 2012.04.11. Pārgaujas iela

151. Mājas zvirbulis (Passer domesticus)^ 2012.02.27. Dzintara iela

152. Lauku zvirbulis (Passer montanus)*^ 2012.09.29. Loka iela

Cēsu tuvākajā apkaimē novērotās putnu sugas

1. Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) 2013.07.23. Zīparkalna lāma, Drabešu pag.

2. Melnais stārķis (Ciconia nigra) 2013.04.16. Bušugrava, Priekuļu pag.

3. Lielā tilbīte (Tringa nebularia) 2013.07.15. Zīparkalna lāma, Drabešu pag.

4. Purva tilbīte (Tringa glareola) 2013.07.15. Zīparkalna lāma, Drabešu pag.

5. Kuitala (Numenius arquata) 2013.04.16. Priekuļu lauki, Priekuļu pag.

6. Trulītis (Calidris minuta) 2013.08.11. Zīparkalna lāma, Drabešu pag.

7. Gugatnis (Philomachus pugnax) 2013.07.18. Zīparkalna lāma, Drabešu pag.

8. Klusais ķauķis (Iduna caligata) 2014.06.21. Priekuļu pag.

Cēsīs novēroto putnu sugu saraksts docx.

Cēsu tuvākajā apkaimē novērotās putnu sugas docx.

Kā Cēsu putnu grupa meklēja ūdensstrazdu

marts 6, 2015Bez kategorijascesuputni

Sestdienas rītā (28. martā) Līgatnes centrā pulcējās bariņš lielu un mazu pārgājiena dalībnieku, kopskaitā precīzi 13, lai ietu meklēt ūdensstrazdu. Debesis bija apmākušās un ik pa laikam uzrasināja sīks lietutiņš, bet konfekšu ēšana un pavasarīgais gaiss uzmundrināja gan tos mazākos, gan pieredzējušākos. Pirmie putni mūsu sarakstam bija 77 meža pīles pilsētas centra dīķī, ko arī ieziņojām portālā dabasdati.lv ar jaunās aplikācijas starpniecību.

Ejot cauri Līgatnes pilsētai mēs vērojām putnus, bet no pagalmiem vēroja mūs – šķiet, ka mēs bijām sestdienas interesantākais notikums līgatniešiem. Cits vienkārši ieinteresēti nolūkojās, cits pievienojās uz mirkli gājienam uz velosipēda (kas pa ledainajiem ceļiem bija tuvu ekstrēmai nodarbei). Sākumā mūs priecēja vārnveidīgie – sīļi un pelēkās vārnas, kā arī zīlītes – zilzīlītes un lielās zīlītes. Vienlaicīgi bļaustījās gan dižraibais, gan vidējais dzenis, bet kad nonācām līdz zvirbuļu atpazīšanai, tad mūsu virsvadonis Mārtiņš vilka ārā putnu noteicēju lai skaidrotu kā atšķirt mājas zvirbuli no lauku zvirbuļa.

Izejot cauri pilsētiņai nonācām pie Līgatnes upes ietekas Gaujā, kur tuvējā līkumā ielaidās lielo gauru bariņš – trīs tēviņi un divas mātītes. Paldies par gardo šokolādi, kas bija tieši laikā lai uzmundrinātu visus pārgājiena dalībniekus. Turpinājām ceļu nu jau brienot gar Līgatnes upi. Nekad nebija sanācis iet gar šo skaisto un klinšaino upes posmu. Tiešām brīnišķīgi skati…

Un nebijām nemaz tālu nogājuši, kad Mārtiņa uztrennētā acs ieraudzīja to dēļ kā mēs šurp bijām nākuši – ūdensstrazdu – nelielu melnbaltu putnu, kas sēdēja uz upē nokrituša koka un ik pa laikam ienira ledainajā ūdenī. Ja godīgi, tad katru ziemu, kopš vēroju putnus, ir sanācis kādu ūdensstrazdu ieraudzīt un šoreiz biju skeptiska – jo upes gultne šķita par smilšainu, nebija iepriekš ziņots, ka te tas uzturētos un arī marta mēnesis, kad vairums no tiem aizlido uz ziemeļiem, bija vienas dienas attālumā. Kāpēc tad ūdensstrazds ir tik īpašs? To vairums tikai ziemās uzturās Latvijā, bet pārējā laikā dzīvo Skandināvijā, un te ir viņu “siltās zemes”. Sīkāku info meklē: http://www.putni.lv/index_udensstrazds.htm un http://slitere.lv/2011/02/lidojosa-zemudene-udensstrazds/. Atraktīvo niršanu ledainajā ūdenī varat noskatīties: www.youtube.com/watch?v=pXyiDgedQ6c.

Līdzi nesām divus garus kokus un vairākkārt izskanēja jautājums kāpēc tos vajag. Tad redz, Mārtiņam līdzi bija putnu ķeramais tīkls, lai putnu noķertu un apgredzenotu, savukārt šie koki bija nepieciešami tīkla nostiprināšanai virs upes. Ūdensstrazds gan nebija noskaņots tikt pie gredzena un veikli aizlidoja pretējā virzienā.

Putnu varējām no kraujas novērot vēl vairākas reizes – kā tas plunčājās uz sērītes, kā barojās. Gājiens gar augsto krauju bija tiešām skaists un mazliet nervus kutinošs (vismaz bērnu mammām), jo taka gar to bija noledojusi. Tiešām žēl, ka tikai mazliet uz augšu pa upi – posmā gar Līgatnes papīrfabrikas teritoriju – upe ir piegāzta ar visvisādiem atkritumiem, pat riteņus ieskaitot.

Tad sekoja industriāls apskates objekts – Līgatnes papīrfabrikas teritorija, kam pa maliņu organizēti izgājām cauri. Puikām noteikti šis posms varen patika. Putnu ziņā nekā diži jauna – kāda pelēkā vārna uz garā skursteņa un kāds sīļa ķērciens nopakaļ. Jau atceļā pie automašīnām, kad bijām palikuši vairs tikai daļa no gājējiem, mūs priecēja pelēkā dzilna, kas pielidoja pavisam klāt lai apskatītos kas tā par svilpošanu – Mārtiņš atdarināja pelēkās dzilnas balsi.

Pasākuma noslēguma sarunas un garšīgās putras ēšana jau notika telpās Līgatnes dienas interešu centrā. Paldies par siltajām telpās un super gardo pīlādžu ievārījumu. Kopskaitā novērojām 14 putnu sugas un galvenais izpildījām pārgājiena uzdevumu – konstatējām ziemojošu ūdensstrazdu Līgatnes upē. Diemžēl daudz parastākais zivju dzenītis nekur nebija manāms. Nekas, tam vēl būs laiks, tikai jāpagaida pavasaris.

Paldies visiem dalībniekiem par forši kopā pavadīto dienu un gardajiem našķiem!

Ilze